Pirms maija brīvdienām mūs uzrunāja Brīvdienas un aicināja sniegt interviju, kuru variet lasīt 2015. gada 8. maija rakstā 12. lpp . "Pabaros, samīļos, izklaidēs".Citāts: Mūsu "nometņu mērķis ir "pabarot" bērnu zinātkāri ar to, kas savāds un aizraujošs notiek kādā citā pasaules malā, piemēram, Kanādā, Amerikā vai pat Atlantīdā, sasaistot to visu ar angļu valodas apgūšanu. "Bieži vien vecāki cer, ka vienas nedēļas laikā notiks brīnums un viņu bērns, atgriežoties mājās, būs saņēmis impulsu, piemēram, iemīlēt skolā reizēm tik nepatīkamo svešvalodu. Pēc mūsu pieredzes tieši nometnes gaisotnē brīnumi ir iespējami," stāsta Rīgas 1. valodu skolas organizēto SummerCamps.lv nometņu organizatore Diāna Zepa. Viņa novērojusi, ka agrāk vecāki, izivēloties nometni, lūkojās pēc zemākas cenas piedāvājuma, bet pēdējos gados lielāku vērību viņi pievērš tam, vai un kādu nometne sniegs izaugsmi un attīstību. SummerCamps.lv bērnu skaits 2010. gada nometnē salīdzinot ar 2015. gada nometnēm ir audzis 12 reizes. Šajās nometnēs ik gadu ir vidēji 20-40% pieaugums. D. Zepa ir pārliecināta, ka nometņu organizēšanai ir jābūt sirdslietai un par peļņu jādomā pakārtoti. "SummerCamps.lv programmas tiek izstrādātas vismaz astoņus mēnešus, līdz ar to, runa nav par peļņu nesošu biznesu. Nometnes cena pielīdzinām maksātspējai, nevis nometnes programmas un materiālu sagatavošanā ieguldītajam laikam. Tomēr ieguvēji mēs esam tik un tā, jo sajūsmu un gandarījumu, ko gūstam, nevar nopirkt ne par kādu naudu," atzīst D. Zepa." "SummerCamps.lv nometņu rīkotāja D.Zepa teic, ka nekad nav izjutusi saspīlētas konkurences apstākļus, jo katram nometņu organizatoram ir savs piedāvājums, savi plusi un mīnusi. "Mēs drīzāk izjūtam nepātīkamo pakaļdarināšanas tendenci, kad nometņu organizētāji nevis meklē savas idejas, bet aizņemas tās no citiem, cerot, ka tā būs īstā veiksmes formula," viņa turpina. Galvenā tendence šobrīd ir kvalitātes īpatsvara pieaugums pret kvantitāti. Tas, vai nometne būs pieprasīta, ir cieši saistītsa ar vecāku uzticēšanos nometnes vadītājam un labajām atsauksmēm. "Ja šī uzticība ir izveidojusies, tad ziņa tiek nodota no mutesmutē, un vecāki ir gatavi pat piemaksāt, ja zina, ka bērns būs drošībā, laimīgs un apgūs ko jaunu," teic D. Zepa." * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * *  Lasiet interviju žurnālā "Mans Mazais" (2014. gada oktobris) ar ekspertu Diānu Zepu: * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Jau trešo gadu  aicina skolas direktori Diānu Zepu uz interviju par svešvalodas apmācību gan pašiem mazākajiem, gan jau lielākiem bērniem. 4.09.2014. klausieties interviju Latvijas Radio Ģimenes studijā http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/sveshvaloda-jau-no-pirmas-klases.a42167/ par angļu valodas uzsākšanu 1. klases bērniem. Intervijas viesi Evija Papule (LR IZM),Silvija Tikmere (Mežciema pamatskola) un Diāna Zepa (Rīgas 1. valodu skola).* * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Sižets no LNT ziņām  par mūsu 2014. gada nometni "Atlantīdu meklējot" viesu mājās "Upītes": http://www.tvnet.lv/online_tv/40344-kadas_ir_iespejas_piedalities_bernu_vasaras_nometnes     Noskatieties video par to, ko mūsu bērni LNT žurnālistiem stāsta par 2014. gada nometni "Atlantīdu meklējot". Piemēram, Elīza stāsta, ka brauc šeit jau 3. gadu, jo katru gadu paliekot aizvien interesantāk. Elīza ir pieteikusies arī uz 2015. gada nometni "Amerikas atklāšana 2015"! * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * 2013. gada 30. oktobra raidījums un raksts šeit: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/sveshvalodu-apguve-berniem.a30138/ Foto: flickr.comPirmsskolas vecumā bērns svešvalodu apgūst viegli, pašam to īsti neapzinoties. Īpaši, ja regulāri dzird šo valodu no tuviem cilvēkiem, apkārt dzīvojošiem. Cik noturīga šādi apgūta svešvaloda un vai vairāku valodu zināšana jau agrīnā vecumā netraucē kārtīgi iemācīties dzimto valodu, atbildes meklēsim raidījumā. Studijā trīs angļu valodas skolotājas: Rīgas 1. valodu skolas dibinātāja un direktore Diāna Zepa, pirmsskolas iestādes "Prosum" vadītāja Sandra Daubure un "Oāze lieliem un maziem" vadītāja Santa Dzirjāne. * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Intervija ar mentoringa programmas dalībnieci avīzē  http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/macas-ielikt-radosumu-sistema-13923634 «Mana skola ir mans trešais bērns. Kamēr tas vēl mazs, laika sev un, piemēram, hobijam salsai nav nemaz. Bet man prieku sagādā šī misija - zinu, ka mūsu nodarbības un skolotājus bērni atcerēsies,» saka Diāna Zepa, kas jau drīz savam lolojumam grasās piešķirt jaunu un ambiciozu nosaukumu - Rīgas 1. valodu skola bērniem. Foto: Kristians Putniņs, Dienas medijiHierarhijaAngļu valodas skolas International Englishdirektore (kā arī skolas dibinātājuzņēmuma SIA Livingstone Sky īpašniece) Diāna Zepa Karjeras kāpnesKopš 2009 Mācās ielikt radošumu sistēmāAutors: Diāna Kārkliņa. 2012. gada 3. janvāris Sēžot zālē starp 29 uzņēmējām, kas šogad bija pieteiktas Sandras Kalnietes un biedrības Līderekonkursā Atdzimt no pelniem, Diāna Zepa (38) konkursa noslēguma pasākumā domāja - ja nav atbalsta, daudzas labas idejas var palikt neīstenotas. Konkurss cildina sievietes, kuras nav padevušās dzīves triecieniem un ir spējušas izveidot stabilu biznesu, kas iedvesmo citus. Arī Diāna ceļā līdz savas angļu valodas skolas International English izveidei gājusi cauri dažādiem pārbaudījumiem, bet teic, ka galarezultātam ar veiksmi maz sakara - tikai ar smagu darbu.Kautrīga avantūriste«Skolā biju ļoti viduvēja, ar zemu pašvērtējumu, kautrīga,» stāsta tagad enerģiskā uzņēmēja. Sakritis tā, ka strādāt Diānu paaicināja jau 17 gadu vecumā - kā 4. klases audzinātāju Rīgas 1. kristīgajā skolā. Tolaik skolotājiem augstākā pedagoģiskā izglītība vēl nebija obligāta. Arī darbā Strazdumuižas neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātskolā Diāna nokļuva, atsaucoties uzaicinājumam. «Es bieži metos avantūrās. Kā tikt galā, sāku domāt pēc tam,» viņa saka un stāsta par vēl vienu avantūru - trīs mēnešu auklītes darbu kādā ģimenē Austrijā. Pēc atgriešanās mājās Diāna iestājās Latvijas Kristīgajā akadēmijā (LKrA) sociālā darbinieka - teologa programmā, taču «pabeidzu un tā arī nesapratu, ko dzīvē gribu darīt». Lai gan skolā Diāna bija mācījusies vācu valodu, iestājeksāmeni LKrA piespieda apgūt arī angļu valodas pamatus. Pamatīgāk viņa angļu mēlē ielauzījās apmaiņas programmā ASV, kur gadu gan studēja ētikas filozofiju, gan auklēja bērnus. Bija grūti, lielas ilgas pēc Latvijas, taču «jutu, ka mainos» - tā, pēc Diānas domām, pietrūka mājās palikušo draugu dzīvē. Meklējot iespējas atrast savu ceļu un paplašināt redzesloku, no ASV Diāna pa taisno aizbrauca uz Londonu, tomēr pēc pusgadu ilga viesmīles darba un valodas kursiem atgriezās dzimtenē. «Piedodiet par tiesāšanu, bet citur tie cilvēki šķita tādi tukši, virspusēji...» Pašai savi kursiRedzējusi pasauli, Diāna bija ar jūru līdz ceļiem. «Sapratu - man nav nekā neiespējama! Biju apņēmusies iet studēt MBA. Bet tad mana angļu valodas skolotāja teica: vai tu labāk gribi būt laimīga skolotāja (bijām runājušas, ka es varētu tāda būt) vai nelaimīga biznesmene? Padomā! Un es padomāju.» Diāna sāka pasniegt angļu valodu kursos Bauskā, lai gan drīz no turienes aizgāja, jo nepatika konveijera princips. Iestājās angļu valodas pedagogos LU, pasniedza privātstundas. Piedzima vecākā meita Grēta, un dzima arī ideja par pašai saviem valodas kursiem, kur īstenot savu mācīšanas pieeju. «Esmu radoša, mani kaitina vienmuļība,» saka Diāna un piebilst, ka valodas nodarbībās spontāni uzplaukušām diskusijām ir gatava upurēt obligātos topikus un tempu, kādā tie pēc kursu programmas būtu jāapgūst. Kursu organizēšanu Diāna gan sāka bez izpratnes par to, kā tas darāms. Taustoties kļuva par pašnodarbināto, noīrēja telpas Ādažu un Carnikavas skolās. Ziemas spelgonī līmēja uz ielu stabiem sludinājumus par saviem kursiem un vienīgo cilvēku, kas tiem sākumā pieteicās, pat bija gatava uz nodarbībām atvest ar savu veco opeli. Tomēr apmācāmo pulciņš izauga. «Šis darbs astoņus gadus nodrošināja maizi manai ģimenei, varēju vēl vecākiem palīdzēt. Viņiem arī esmu ļoti pateicīga par atbalstu,» Diāna rezumē. Mācījusi gan lielus, gan mazus, rīkojusi tematiskus un «angliskus» laivu braucienus, vasaras nometni, ballītes - Sauna party, Dentists party. Tiesa, pašai ritms bijis vājprātīgs - no rīta studijas Imantā, pa dienu bērnu angļu valodas grupiņa Mežciemā, vakarā pieaugušo grupas Ādažos, ap 22.00 mājās - nolikt gulēt abas meitiņas un ķerties pie studiju darbiem. Zīmes un pasakasPēc astoņiem gadiem Diāna juta - vajag pārmaiņas. Tieši tobrīd strauji auga pieprasījums pēc viņas kursiem bērniem. Diāna sadūšojās un tos pārvērta par angļu valodas skolu International English, slēdza līgumus par mācīšanu padsmit bērnudārzos, pieņēma darbā veselu skolotāju komandu. Pieaugušo apmācība gan apsīka. Diāna neslēpj, ka viņas biznesa finanšu puse tolaik tomēr bija visai diletantiska un tas noveda pie bīstamām sekām. Tika algots grāmatvedis finansists, bet Diāna naudas plūsmai pati nesekoja, uzņēmums komplektā ar straujo paplašināšanos arī strauji iebrauca mīnusos, plus daudzi vecāki krīzes dēļ par savu bērnu nodarbībām palika nesamaksājuši. Situāciju glāba Diānas jaunais kompanjons Modris Dzelstiņš, kas kļuva par uzņēmuma izpilddirektoru. Drīz vien Diānas skola tika reģistrēta kā izglītības iestāde. Tas diktēja augstākas prasības, arī pati Diāna sāka ieviest kvalitātes kritērijus. «Tas maniem skolotājiem nepatika, liela daļa aizgāja.» Taču tagad grūtību kalns sācis rukt. Galvenais skolas mērķis esot celt apmācību kvalitāti, ieviest sakārtotību un sistēmu. Diāna atzīst, ka tas viņai - radošai pedagoģei - vēl jāmācās. «Sākot kādu jaunu ideju, bet to neizkontrolējot un neieliekot rāmjos, nenosakot sagaidāmo rezultātu, tā bieži vien vēršas pret tevi,» Diāna pamato. Skolā nu strādā deviņi skolotāji, kas māca gan angļu, gan franču valodu apmēram 500 bērniem no trīs līdz 11 gadu vecumam dažādos Rīgas un Pierīgas bērnudārzos un sākumskolās, turklāt ar īpašām, pašu izstrādātām metodēm - izmantojot zīmju valodu, kas aktivizē attiecīgos smadzeņu centrus, un pasakas. Patlaban detaļās tiek izstrādāta šīs pieejas metodika, un nākotnē Diāna apņēmusies tajā dalīties - apmācīt citus angļu valodas skolotājus. Jau tagad notiek semināri arī vecākiem, izveidota īpaša mācību vietne internetā. Tāpat Diānas skola aktīvi meklē jaunus kolēģus - pat pedagoģijas studentus, kurus izglītības sistēma vēl nav sabojājusi, padarījusi par «sausiņiem». * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Intervija žurnālā "Pirmsskola" http://www.skolasvards.lv/zurnals/pirmsskola/32 Žurnāls "Pirmsskolā" Žurnāla "Pirmsskolā" 28. marta numurā lasiet: INTERVIJA Angļu valoda pirmsskolā. Rīgas 1. valodu skola piedāvā pirmsskolas vecuma bērniem svešvalodu apguvi, izmantojot ABC Language Learning metodi. Valodu mācību programmas un metodikas autore ir skolas dibinātāja un direktore Diāna Zepa. ABC Language Learning method izstrādi Diāna sāka jau pirms 12 gadiem, strādājot un mācoties Anglijā un Amerikā. * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Kad bērnam jāsāk apgūt svešvalodas
Jo agrāk mazais uzzinās, ka pasaulē ir citas valodas, ne tikai dzimtā, jo labāk viņam vēlāk veiksies lasītprasmē, sekmēs un saskarsmē. Teorijas par to, kas notiek ar cilvēka smadzenēm, kad apgūstam jaunu valodu, laika gaitā ir nedaudz mainījušās. Tās arī atšķiras. Piemēram, smadzeņu plastikas teorija uzsver, ka bērnu smadzenēs neironi kustas ātrāk, jo smadzenes vēl ir «plastiskas, elastīgas», – bērni ātrāk iegaumē un atceras apgūto. Savukārt bioloģisko nosacījumu un pārmantojamības teorijas uzsver, ka cilvēkbērnam, tāpat kā jebkuram citam dzīvnieku pasaules pārstāvim, jāmācās tad, kad ir īstais vecums, proti, bērnībā. Par vienu jautājumu gan zinātnieki vairs nestrīdas – agrāk sākot apgūt pirmo svešvalodu, efekts būs lielāks. Par iespējām mazajiem apgūt svešvalodas šodien Ģimenes studijā stāstīs Diāna Zepa, profesionāla angļu valodas skolotāja, skolas – INTERNATIONAL ENGLISH dibinātāja un direktore, divu meitu Grētas (11) un Džuljetas (8) mamma un Armands, kura bērni bērni krievu un angļu valodu māc'jušies bērnudārzā, šogad mācās arī franču valodu. Raidījuma ierakstu klausies šeit! * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Svešvalodu apguve pirmskolas vecuma bērniem2011./2012. mācību gadā, Latvijas skolās, pirmās svešvalodas apguve tiks sākta jau 1. klasē, kā to paredz valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā. Līdz šim bērni pirmo svešvalodu pārsvarā sāka mācīties no 3. klases. Bet, kā ir ar svešvalodas apguvi pirmsskolas vecumā? Vai tā ir nepieciešama un, ja ir, kādas mācību metodes pielietot? Konsultē Diāna Zepa, profesionāla angļu valodas skolotāja, angļu valodas skolas «International English»dibinātāja un direktore, divu bērnu – Grētas (11) un Džuljetas (8) – māmiņa. Svešvalodas mācīšanas iemesli pirmsskolas vecumāVai vajadzētu bērnam mācīt mūziku, modernās dejas, tautiskās dejas, apmeklēt keramikas pulciņu?Par visām izglītojošajām un attīstošajām nodarbēm, kas saistās ar spēju aizraut un ieinteresēt, atbilde ir viennozīmīgs «jā». Jebkāda nodarbošanās, kas paplašina bērna redzesloku, attīsta viņa prasmes, domāšanu un atmiņu, ir tikai apsveicama.
Otrs svarīgs aspekts, kādēļ bērnam noteikti ir jāsniedz iespēja apgūt vismaz vienu svešvalodu pirmsskolas vecumā, ir bērna smadzeņu uzbūve. Pēdējie pētījumi, saskaņā ar Našu (Nash, 1997), liecina par diezgan šokējošu atklājumu – cilvēka smadzenes līdz piecu vai sešu gadu vecumam automātiski uztver un apgūst valodas sintaksi, bet pēc šī vecuma automātiskā spēja pazūd un saglabājas tikai spēja apgūt jaunus vārdus. Ne velti ir teorija par maugli – ja bērns līdz noteiktam vecumposmam nav iemācīts runāt un nav atradies starp cilvēkiem, pēc tam šī spēja neatgriezeniski zūd. Tādēļ, vecāki, runājieties ar saviem mazuļiem un lasiet pasakas, cik valodās vien tas ir iespējams! Šajā vecumposmā bērni, nešķirojot, vai tas ir pareizi vai nepareizi, valodu vienkārši paņem, neko nezinot par uzsvariem, gramatiku vai sintaksi. Trešais aspekts ir jaunais LR likums par svešvalodas apguvi no 1. klases. Tas noteikti ir apsveicams lēmums, tomēr – ja mazais bērns ir tikko uzsācis skolas gaitas dzimtajā valodā un viņam ir gan jāapgūst jaunā kārtība, gan jāspēj nosēdēt skolas solā veselas 40 minūtes, tad svešvaloda, uzsākta tikai tad, var radīt barjeru un papildu grūtības. Ja bērns ir mācījies angļu valodu jau pirms tam, viņš ar lielāku prieku gribēs skolotājam demonstrēt savas kaut pavisam niecīgās zināšanas un viņam jau būs radusies pozitīva attieksme pret šo mācību priekšmetu, viņš sajutīs, ka tas ir kaut kas pazīstams. Labākais vecums svešvalodas apmācības uzsākšanaiVecāki mēdz uzskatīt, ka svešvalodu labāk ir apgūt tikai tad, kad bērns pietiekoši labi prot dzimto valodu. Zinātniskās teorijas ir vienisprātis – jo agrāk bērns uzsāk apgūt jaunu valodu, jo labāk tiek apgūta arī dzimtā valoda. Jaundzimušā smadzenes ir kā datora vienības, kas vēl nav ieprogrammētas un kam ir bezgalīga iespēja apgūt visu jauno. Grūtības gan rada fakts, ka trūkst patiesi izcilu skolotāju, kas būtu tiešām spējīgi mācīt mazuļus atbilstoši vecumposmam. Bet, ja tādu var atrast, tad svešvalodas nodarbības var noteikti sākt apgūt jau no divu gadu vecuma vai tiklīdz bērns ir spējīgs uzticēties un rotaļāties ar svešo tanti – skolotāju. Svešvalodas nodarbības mazulis kopā ar savu māmiņu vai kādu citu ļoti tuvu cilvēku (drošības garantu) noteikti var sākt apmeklēt arī agrāk. Galvenais priekšnosacījums – nodarbībām ir jābūt atbilstošām bērna vecumposma attīstībai un ir uzmanīgi jāieklausās un jāņem vērā mazuļa vajadzības, nevis pieaugušo ambīcijas. Kur labāk apgūt svešvalodu – ģimenē vai pulciņāCik tas būtu labi, ja mēs, valodas pratēji – vecāki, varētu savam mazulim paši mācīt svešvalodu. Tomēr tas nav īsti iespējams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bērnam savi vecāki saistās ar noteiktu valodu un, ja vecāki pēkšņi sāks runāt citā mēlē, tad bērnam tas liksies kā drauds, kā atšķirtība no viņam tik tuviem cilvēkiem. Ja mēs ģimenē spētu apņemties noteiktā laikā runāt citā valodā un tas izveidotos kā ieradums no agras bērnības, un bērns pie tā pierastu, to pieņemtu, tad tas būtu nozīmīgs ieguldījums viņa nākotnē. Tomēr ne velti mēs paši maksājam lielu naudu par kursiem, labi zinot, ka internets ir pārbagāts ar bezmaksas valodas apguves iespējām. Un tas ir otrais iemesls, kādēļ pašiem vecākiem to būtu grūti realizēt. Trešais iemesls ir pedagoģiskā profesionalitāte. Tomēr sadarbība bērna skolotājam ar vecākiem ir ļoti svarīga, jo īpaši pirmsskolas vecumā. Trīs līdz piecus gadus vecs bērns (ar izņēmumiem) nespēj pilnvērtīgi pastāstīt, ko ir mācījies. Tādēļ, ja vecāki ir informēti ne tikai par apgūto, bet viņiem tiek sniegti arī ieteikumi, kā mācību vielu vēl labāk nostiprināt mājās, bērnam pazīstamā vidē, rezultāts var pat pārsniegt gaidīto. Piemēram, Diānas Zepas skolā visi pirmsskolas vecuma bērnu vecāki ne tikai saņem iknedēļas e-pastu par to, kas tieši ir mācīts, kādi vārdiņi ir apgūti un kāda ir šo vārdu izruna un tulkojums, bet arī pieeju papildu resursiem (darba lapas, video, dziesmas, skaitāmpanti u. c.) un padomiem, kā konkrēto mācību tēmu nostiprināt. Ja ir jāizvēlas privātskolotājs vai pulciņš, tad vairums vecāku parasti augstāk vērtē individuālās nodarbības, tomēr tieši vecumposma īpatnību dēļ pirmsskolas vecuma bērniem ieteicamākas ir nelielu grupu nodarbības. Individuālās nodarbībās pie privātskolotāja ir ierobežota iespēja ievērot pašu svarīgāko principu – rotaļu. Lai ietu rotaļā, ir vajadzīgi vismaz vēl četri bērni. Pavērojiet savu bērnu un atbildiet uz jautājumu – vai viņam smilšu kastē labāk patīk spēlēties divatā ar mammu (skolotāju) vai ar sava vecuma bērniem? Atbilde arī noteiks, vai labāk mācīties ar privātskolotāju vai pulciņā. Bērnu skaits grupā nedrīkstētu pārsniegt divpadsmit bērnus, jo citādāk ir ļoti grūti izkontrolēt katra bērna individuālo runu. Tomēr atkal jāsaka – ja skolotāja darba pieeja, resursi un profesionalitāte to atļauj, tad skaits var būt arī lielāks. Proti, ja skolotājs ir arī aizraujošs aktieris, kurš spēj pievērst visu bērnu uzmanību savās nodarbībās visu mācību gadu un likt aktīvi iesaistīties pilnīgi visiem bērniem, tad tā var būt kaut vesela aktu zāle. Bet Latvijā par tādiem skolotājiem vēl nekas nav dzirdēts. Labs Latvijas skolotājs jaunu svešvalodu ļoti efektīvi var iemācīt sešu līdz astoņu pirmsskolas vecuma bērnu lielai grupai. Svešvalodas apmācības metodes pirmskolēniemBērnu pamācīt mājās, protams, ir iespējams, tomēr būtu ļoti ieteicams saņemt kaut nelielu atbalstu un dažus knifiņus no profesionāla skolotāja, lai mācību procesu padarītu baudāmu gan bērnam, gan vecākiem.
Bieži gadās tā, ka vecāki apņemas – tagad mācīsim savu bērnu. Tad viņi no interneta izdrukā dažādas dzīvnieku kartiņas un sāk teikt: « This is a cat», «This is a dog» utt. Pēc tam sāk stāstīt stāstu, kurā ievieto šos angļu valodas vārdus, paspēlē kādas paslēpes ar šiem dzīvniekiem. Hm, nez, ko gan vēl varētu izdomāt... Kad aptrūkstas ideju (un to aptrūkstas pat profesionāliem skolotājiem) un nezinām, kā savu bērnu vēl ieinteresēt, tad arī zūd motivācija pašiem turpināt. Lūk, tieši tad arī ir svarīgs profesionāls atbalsts vai ideju krātuve, no kuras vecākiem pasmelties idejas saprotamā valodā. Internetā var atrast ļoti daudz vērtīgu resursu angļu valodas apguvei, bet grūtības sagādā tieši šo materiālu pārbagātība un laika patēriņš, atrodot patiešām labus un tieši jūsu bērnam atbilstošus resursus. Angļu valodas skolas «International English» bērnu vecākiem šogad izveidotā mācību vietne, kur skolotāju komanda apkopoja un sagatavoja, viņuprāt, atbilstošākos materiālus, interneta resursus un darba lapas, sniedz vecākiem iespēju mājās darboties jau ar gataviem materiāliem un idejām. Nelielu interneta saitu sarakstu var atrast arī šeit. Šobrīd tiek veidota arī programma – mācību līdzeklis vecākiem, kuru bērni apgūst angļu valodu, – sniedzot dažādus praktiskus un pedagoģiskus padomus. Optimālais svešvalodu apmācības laiks nedēļā, dienāAr bērnu var nodarboties (rotaļāties) kaut visu dienu, ja vien viņam ir interesanti. Tiklīdz interese zudīs vai virsroku ņems citas vajadzības (nogurums, izsalkums u. c.), jūs uzreiz to redzēsiet, un tad būs grūti kaut ko panākt. Ja runā par tradicionālām pulciņa nodarbībām, tad parasti tās ir divas līdz trīs reizes nedēļā, apmēram 30 minūtes. Angļu valodas nodarbības vienu reizi nedēļā nav efektīvas, lai gan jebkāda attīstoša un pozitīva pieredze ir apsveicama. Ja ģimenē runā divās valodās, jo vienu pārstāv tēvs, otru – māte, tad neviena no tām neskaitās kā svešvaloda (foreign language), bet gan – otrā valoda (second language). Un tās tiek apgūtas vienlaicīgi. Kā un kad svešvalodā sāk mācīties burtusIr jānoskaidro, kāds ir svešvalodas apguves mērķis, pirms tiek uzsākta apmācība. Nav vērts mācīties svešvalodas burtu zīmes sešu gadu vecumā (ja vien bērns neizrāda tādu interesi), jo nodarbības laiks tiks nelietderīgi izmantots (pat tad, ja bērns atnāks mājās ar darba lapu, uz kuras no tāfeles būs norakstījis vārdu ‘cucumber’). Ja mērķis ir sarunvaloda un spēja sazināties jau no četru gadu vecuma, tad burtus var sākt mācīt pakāpeniski un tad, kad ir apgūta rakstība dzimtajā valodā. Savukārt, ja bērnam ir jāapgūst svešvaloda, jo jādodas prom no Latvijas un 1. klase jāuzsāk angļu valodas skolā, tad, protams, burtus un rakstību ir mērķtiecīgi jāsāk mācīt jau no apmēram piecu gadu vecuma. Kādam jābūt svešvalodas skolotājamIr viedoklis – ja māca kāds cits, nevis ģimenes loceklis, tad tam labāk jābūt cilvēkam, kuram mācāmā valoda ir dzimtā. Pareizāk būtu teikt, ka tam, pirmkārt, ir jābūt cilvēkam ar spēju un prasmi mācīt pirmsskolas vecuma bērnus un, otrkārt, tam ir jābūt cilvēkam ar pareizu valodu un izrunu. Jebkādu skaņu vai teikuma uzbūvi, kas tiek izteika angļu valodā, bērns precīzi nokopē, un tas notiek pat neapzinātā līmenī. Mēs paši zinām, cik grūti ir no jauna iemācīties vārda ‘thanks’ (‘paldies’) pareizu izrunu, jo tā laika skolotāji skaņu ‘th’ izrunāja kā [f] vai [s]. Un pat vēl šobrīd ir ļoti daudz angļu valodas skolotāju (īpaši privātskolotāju), kuriem nav pareizas izrunas, un, pasniedzot lētas nodarbības, bērnam tiek izdarīts lāča pakalpojums. Tieši negatīvās pieredzes dēļ mēs mēdzam pārvērtēt ārzemju skolotājus. Mums ir jāpieņem fakts, ka mūsu bērni ir piedzimuši daudz gudrāki, apķērīgāki un spējīgāki nekā mēs savā laikā, kad vēl valdīja gana ierobežojošas domāšanas režīms. Mūsdienu bērns ir spējīgs apgūt ļoti, ļoti daudz ļoti īsā laikā. Tāds ir šis dinamiskais gadsimts. Jānovēl katram ieklausīties savā bērnā un intuitīvi atrast tās labākās nodarbes un skolotājus, kas ietekmētu jūsu bērna spožo nākotni. Vecāku pieredze un viedoklis
* * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * Foto: LNT video Svešvaloda būs jāmācās jau no pirmās klases. Šonedēļ valdības gaiteņos ceļu aizsākuši grozījumi likumos, kas paredz angļu, vācu vai kādu citu valodu no 2011. gada septembra mācīt jau pirmklasniekiem. Eksperti šo lēmumu vērtē ļoti pozitīvi, norādot, ka svešvalodu apguvi var droši sākt pat vēl jaunāki bērni.  Amanda un Dāvis šoruden ies pirmajā klasē. Abi angļu valodu sāka mācīties jau pirms diviem gadiem bērnudārzā. Latvijā aptuveni trīs tūkstoši bērnu angliski, vāciski vai franciski runāt mācās jau bērnudārzā. Lai gan līdz šim pirmā svešvaloda bērniem obligāti jāsāk apgūt no trešās klases, sešdesmit divās jeb aptuveni vienā desmitajā daļā skolu bērni svešvalodu apgūst, jau skolas gaitas sākot. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Izglītības ministrija izlēma, ka svešvaloda agrāk jāsāk mācīties visiem bērniem. Tāda arī esot Eiropas Savienības jaunākā iniciatīva. Paredzēts, ka svešvalodu apguvei pirmos divus skolas gadus tiks veltītas divas stundas nedēļā, pēc tam trīs. Ar skolotāju nodrošinājumu problēmu nebūšot, arī mācīšanas metodes nebūšot vecmodīgas. Imants Vasmanis, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs: "Protams, būs rotaļu pieeja. Tā metodika ir gana izstrādāta. Skolotājiem tiks rīkoti papildu kvalifikācijas kursi, lai viņi mācītos strādāt ar jaunākiem bērniem. Tā ka, es domāju, problēmām nevajadzētu būt." Skolotāja Diāna Zepa bērniem māca angļu valodu jau 10 gadus. Viņas jaunākie audzēkņi ir trīsgadnieki. Skolotāja atzīst, ka maziem bērniem līdz deviņu gadu vecumam, kā to apliecinājuši arī daudzi pētījumi, valodu apguve tiešām padodoties ļoti labi. Taču skolotājam, strādājot ar bērniem, jābūt ļoti radošam. Diāna Zepa, angļu valodas skolas "International English" direktore: "Tas ir viegli un tai pašā laikā tikpat grūti, jo ir jānotur bērnu uzmanība. Viņš ir spējīgs daudz iegaumēt, taču tikai tad, ja ir motivācija." Lai gan eksperti uzskata, ka agrīnā vecumā bērniem varētu mācīt pat divas svešvalodas, pagaidām Latvijā šī iniciatīva ir vēl tikai vīzijas formā. Šobrīd pie mums skolēni otro svešvalodu sāk apgūt no sestās klases. Vairāk par publicitāti skatīt šeit. Lapa atjaunota 15.05.2015. |
 | |
|
|
